Runā, ka laime nav naudā, taču prieku tā noteikti nes. Ar naudas palīdzību tiek noteikta lietu vērtība. Jau no seniem laikiem tirgošanās ir bijusi tā nodarbe, ar kuras palīdzību lietās nonāk kādas personas īpašumā. Naudu izdod vai nu valdība vai kāda konkrēta banka. Piemēram Latvijā par naudas emisiju rūpējas Latvijas Banka. Pašlaik valsts oficiālā valūta ir lats, taču drīz vien, 1. janvārī, savos maciņos redzēsim jaunu valsts valūtu – Eiro. Pastāv vairāki naudas veidi.

Prečnauda

Tas ir apmaiņas līdzeklis, kas vienlaikus ir pielietojams pats par sevi. Izplatītākais prečnaudas veids ir dažādi dārgmetāli – varš, zelts, platīns un sudrabs. Vēsturē ir gadījumi, kad par prečnaudu kalpo arī citi objekti, piemēram, sāls un sapresēti tējas bloki. Tātad no tā varam secināt, ka pa prečnaudu var kalpot arī pārtikas produkti.

Reprezentatīvā nauda

Vienkāršākiem vārdiem runājot, tā ir nauda, kurai ir preces segums un visbiežāk šīs preces visbiežākajā gadījumā ir zelts vai sudrabs. Šim naudas veidam par banknotēm var uzskatīt sertifikātus, kas apliecina īpašnieka tiesības uz preci. Mūsu valstī par reprezentatīvu naudu var uzskatīt arī Pirmās Republikas latu, kas ir ekvivalents gandrīz 0.3 gramiem tīra zelta.

Bezseguma nauda

Fiat nauda, jeb bezseguma nauda ir balstīta ticībā likumdevējam un ir bez seguma. Šāda veida nauda bieži tiek saukta par papīrnaudu, lai gan nauda ar segumu arī var būt n papīra. Lai arī ir arī definīcijas, kas skaidro, ka bezseguma nauda ir parādsaistības, tas nebūs gluži precīzs apgalvojums, jo jebkura nauda ir valsts parādsaistības pret centrālo banku.